Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Uzņemšanas noteikumi.

Apmaksa pār apmācību programmēšanai pirmā semestra grupās ir pazemināta pār 30%! Par apmācību sākuma un lietišķa nodaļas pirmā semestra grupās tagad jāmaksā 34Ls, bet pār apmācību pamatnodaļas pirmā semestra grupās - 58Ls.

Pieņemšana notiek, galvenokārt, līdz 8.-9. janvārim

Reģistrējāties, lūdzu, mūsu internētlapā nodaļā reflektantiem > reflektantu reģistrācija > vai pa telefoniem 67336035, 26428902.

Mācīšana internētā tiešsaitē.

Šī efektīva metode ir neaizstājama nerīdziniekiem, kā arī skolēniem ar ierobežotām pārbīdes iespējām.

Aktīvi tiek izmantots Skype un cita programmatūra. Viena nodarbība ilgst 1,5-2 stundas. Nedēļā notiek 1-2 nodarbības (pa vakariem). Klase sastāv no 3-4 skolēniem. Nav obligāti, lai tie visi būtu no vienas apdzīvotas vietas. Tagad strādā grupa, kurā mācas vienlaicīgi Rīgas, Rēzeknes un Talsu skolēni.

Maksa par apmācību pa internētu ir lielāka (grupa ir mazāk 2 reizēs), bet kursants nemaksa par braukšanu un netērē uz to laiku. Pieteikumus var atsūtīt pa adresi kursi@progmeistars.lv vai piereģistrēties internetlapā nodalījumā reflektantiem > reflektantu reģistrācija..

Pats par sevi saprotams, ka kursi negarantē visu pieteikumu apmierināšanu.

Bezmaksas pulciņi un semināri!!!

Aicinām ne tikai kursantus.

Matemātikas semināru tematika ir saistīta ar attīstošajiem uzdevumiem un ar skolas matemātikas tematu “slīpējumu”. Nodarbības notiek: 6.-8. klašu skolēniem - pa ceturtdienām, plkst. 16:00., II aud.; 8.-10. klašu skolēniem - pa piektdienām, plkst. 16:00., II klasē.

Matemātikas pulciņu nodarbību tematika ir saistīta ar olimpiāžu līmeņa uzdevumu risināšanu. Nodarbības notiek: 6.-8. klašu skolēniem - pa pirmdienām, plkst. 16:45., II aud; 8.-10. klašu skolēniem - pa piektdienām, plkst. 17:00., 2. stāvā.

Pulciņā "Sporta programmēšana tiem, kas atrodas savējās olimpiāžu karjeras sākumā" nodarbības notiek pa pirmdienām, krievu valodā. Nodarbību sākums 17:00. 2.stāvā

Vietu daudzums katrā pulciņā un seminārā ir ierobežots. Pierakstīties var: tieši kursos; izmantojot elektronisko pastu kursi@progmeistars.lv; pa tālruņiem 67336035, 26428902.

IOI’2009

No kreisās uz labo pusi: M.Opmanis (komandas vadītājs), N.Vilciņš, E.Kaļiņičenko, M.Frolovs, O.Ošmjans, A.Verza (komandas vadītāja vietnieks).

Daudz fotogrāfijas atrodas uz http://gallery.ioi2009.org/index.php

Šogad visi pārstāvji no Latvijas dabūja medaļas visprestižākā starptautiskā olimpiādē programmēšanā skolnieku vidū IOI 2009. Labākais rezultāts mūsu komandā bija datorkursu „Progmeistars” kursantam un pasniedzējam Eduardam Kaļiņičenko (Rīgas 71. vidusskola) – sudraba medaļa. Pēc redakcijas lūguma Eduards atainoja šī patīkamā notikuma hroniku

(turpinājums, sākums #22)

Eduards Kaļiņičenko

08.08.2009 – IOI – 1. diena

Lūk arī pienāca pirmā olimpiādes diena Bulgārijā. Lai gan kādam tā tik tiešām bija Bulgārijā, bet mums tā bija pavadīta ceļā. Vispirms – lidojums uz Prāgu. Tur mums kādas 4 stundas bija brīvas, tiesa mēs jau zinājām, ko tur darīt (pagājušā gada brauciens uz Ēģipti palīdzēja). Ātri atcerējāmies, kur atrodas KFC, un devāmies iekost. Un pēc tā, kad gaidīšana gandrīz beidzās, pie mums pienāca cilvēks un sāka mums kaut ko stāstīt par programmu priekš pastāvīgajiem „Czech Airlines” klientiem. Galvenā doma slēpās jūdžu krāšanā. Tā kā biedrība necik nemaksāja, tad kartīti dabūt vēlējās visi. Dabūjām, un devāmies uz otro lidmašīnu – uz Sofiju. Tur mēs nokļuvām ap 23.00. Mūs uzreiz iesēdināja organizatoru norīkotajā autobusā un veda uz Plovdivu. Servisa kvalitāte sāka sevi parādīt jau tur. Jebkurā gadījumā, ūdens pudele uz katra sēdekļa jau par kaut ko liecina. Braukt nācās ap 140 kilometru. Tālāk – vairāk. Mēs braucām policijas eskorta pavadībā. Jā, Ēģiptē bija tieši tas pats, bet tur tam bija iemesls – dažreiz tūristu autobusiem tika veikti bruņoti uzbrukumi. Šeit – nesaprotami. Ap pusdiviem naktī mēs sasniedzām galamērķi. Pieczvaigžņu viesnīca. OK. Reģistrējāmies, dabūjām mugursomas, beidžikus, paēst un devāmies uz divistabu numuriem. Numuri bija labi – ar Wi-Fi un televizoru, kuru ieslēdzot, mēs vietējā kanālā ziņās izdzirdējām, ka tika pieminēts IOI. Tālāk sekoja mantu kārtošana, kuras mums iedeva. To izrādījās diezgan daudz – balts krekls, zaļš krekls, sarkans krekls, beidžiks, naģene, naģene ar nogrieztu augšu, plakāts, karogs, mugursoma, čības, dažādi, ar Bulgāriju saistīti, suvenīri – 4, lāzersvilpe, nozīme, pildspalva, breloks, maiss, aploksne ar kartīti, uzlīme, brošūras ar informāciju – 2, Bulgārijas nacionālās olimpiādes uzdevumi ar disku, uzdevumi un kas cits no 1. IOI, viesnīcas reklāma, kurā dzīvoja līderi. Vēlāk, paēdot un saprotot, ka Bulgārijā taisītas sviestmaizes ir ne pavisam manējā garšā, es devos gulēt.

09.08.2009 – IOI – 2.diena

Tā bija mūsu pirmā diena Plovdivā. Tomēr, tā kā mēs nepaguvām ne satikties ar gidu, ne īsti iekārtoties kā nākas, jau no rīta mūs piemeklēja nelaime. Pēc mūsu uzskatiem (un saraksta uzskatiem, ko mums iedeva) mēs piecēlāmies normāli, bet izrādījās, ka gids mūs gaida lejā jau pēc 10 minūtēm, lai ietu uz praksi. „Bet brokastis?” – „Tās jau beidzās”. Labi. Mūs atveda uz izstādes centra tipa ēku, kur mums arī notika visa sacensību daļa. Prakse ilga trīs stundas, un tā deva mums iespēju apgūt organizatoru piedāvāto darba aprīkojumu. Bet izskata ziņā, tā bija liela zāle, kur tīkla izskatā bija izvietoti darba galdi, kur katrs sastāda 4 darba vietas. Prakses laikā mēs sēdējām pie viena galda. Tā kā uzdevumi bija zināmi iepriekš, tad lielākoties arī risinājumi tika iegūti pirms tam. Es izlēmu šo sesiju veltīt vides apgūšanai, un tāpēc es atbildes izprintēju. Tomēr es nenorakstīju tos, jo sapratu, ka man vispār nebūs ko darīt visu atlikušo laiku. Lai gan tā arī sanāca, jo pēc atmiņas es atbildes neuzrakstīju daudz lēnāk. Pat atlika laika ASCII - arta izprintēšanas. Pēc tā visa –

pusdienas, kas norisinājās pēc talonu sistēmas. Tas nozīmē, lai spētu ieiet, tev ir jāiedod apsargam taloni. Taloni, kuru mums nebija. Palaist garām vienu ēdienreizi– ir pārdzīvojams, bet divas ir par traku. Un vispār, priekš kam ir vajadzīgi tie taloni – vai tad ar beidžikiem nepietiek? Nedaudz parosinādamies mēs tos sadabūjām un tikām iekšā. Tur mūs gaidīja zviedru galds. Nē, protams, ka man nav nekas pret zviedru galdu, tomēr 350 cilvēku pie tā ir nedaudz par traku. Tādā veidā no pusdienām tika izdarīts secinājums: ir jānāk agri, lai nebūtu tik milzīgas rindas. Ēdiens bija labs, ne tāds kā bulgāru sviestmaizes. Pēc pusdienām mūs aizveda ekskursijā pa pilsētu. Laiks nebija īsti piemērots ekskursijai – karstums. Un te vēl tāds pūlis. Man, pašam, pietika intereses tikai antīkajam teātrim, uz kuru mūs atveda pašā sākumā. Iedeva brīvu laiku, pateica, ka šeit norisināsies noslēgšanas ceremonija, un veda tālāk pa dažādām mājām. Neizrādot nekādu interesi par notiekošo, mēs priekšlaicīgi aizlaidāmies atpakaļ uz viesnīcu. Esmu pārliecināts, citos apstākļos man būtu ļoti interesanti, tāpēc droši varu apgalvot, ka Plovdive ir ļoti skaista pilsēta. Pagāja dažas stundas, un jau pienāca laiks atklāšanas ceremonijai. Tā notika vienā no izstādes centra zālēm, un tika filmēta ar diezgan daudzām telekamerām. Ņemot vērā to, ka viss notika 2 valodās (aktīvi darbojās tulki), varu apgalvot, ka, iespējams, tas viss tika translēts tiešraidē kādā televīzijas kanālā. Citādi es neredzu iemeslus ceremonijas laikā tulkot pilnīgi visu. Pati ceremonija sastāvēja no ilgām runām, komandu prezentēšana un to uzstāšanās. Par runām negribu teikt it neko, bet prezentācijas gan bija interesantas. Šogad katru valsti ekrānā parādīja apmēram šādi: kopējs plāns – no lejas iznirst valsts nosaukums ar tās karogu – tiek pietuvināta kājās stāvošā un aktīvi ar rokām mājošā komanda. Izskatījās diezgan simpātiski. Uzstāšanās gan ne ar ko īpašu atmiņā nepalika. Pēc ceremonijas, mēs uztaisījām komandas fotogrāfiju. Līderi devās uz sanāksmi, bet mēs - uz vakariņām. Pēc tās – gulēt, nākamajā diena – kontests (sacensības, red.). Starp citu, aizmirsu piebilst, ka policija centās pavadīt mūs līdz pat izstādes centram, un bloķēt krustojumus, kad vajadzēja šķērsot ielu.

10.08.2009 – IOI – 3.diena

Šoreiz mēs uz brokastīm nenokavējām, un no rindām arī izdevās izvairīties. Paēdām, un visi devāmies uz centru. Atnākot tur, neapšaubāmi agrāk, un nostāvot mazliet mazāk par stundu pie durvīm, mūs beidzot ielaida iekšā. Mūs sadalīja jau iepriekš, un mēs jau zinājām savas vietas. Līdz kontestam palika kādas 10 minūtes, un pēkšņi noskaidrojās, ka ne tuvu viss dalībnieki lasa/atceras noteikumus. Un tajos ir rakstīts – līdz signālam vispār neko neaiztikt. Kāds ielogojās, cits pat jau sāka kaut ko regulēt. Organizatori, 2 reizes paprasījuši izlogoties, 3. reizē atgādināja noteikumus un draudēja ar diskvalifikāciju, ja vēl palikšot ielogoti. Pēc tā vairs nebija neviena, kas vēlētos izaicināt likteni. Drīzumā atskanēja starta signāls, un mums atļāva vērt vaļā uzdevumus, un sākt tos risināt. 4 uzdevumi, viens no kuriem, kā jau tika solīts, bija ar "full feedback", tas ir gandrīz uzreiz pēc savas atbildes nosūtīšanas, tev tiek pateikts testu skaits, ko izgāja tā programma. Pie tam vēl, tas tik tiešām bija viegls uzdevums, tādā veidā es tiku galā 20 minūšu laikā. Pēc tā palika parastais IOI – 3 uzdevumi bez jebkāda rezultāta paziņošanas. Tiesa, dažos uzdevumos tomēr varēja dabūt "partial feedback", tas ir, kaut kādiem testiem tev tomēr pateiks – pareizi vai nav pareizi. Pašus uzdevumus es neaprakstīšu, citādi tas var sanākt ilgi, pārgudri un ne vienmēr skaidri, bet ir skaidrs, ka viņi bija (lielākoties) daudz sarežģītāki. Pēc tam, kad viss beidzās, sākās pati aizraujošākā IOI daļa. Vispirms – risinājumu apspriešana. „Kā es to nepamanīju?” „AAA, man šeit ir bags!” „Ups, es to neņēmu vērā...”, „Es droši vien kaut ko palaidu garām...”, un vēl kaudze dažādu jautājumu vai izsaukumu rodas tieši šajā etapā. Pat ja tu esi pārliecināts, ka esi atrisinājis uzdevumu, vienalga uztraucies un ceri, ka nekur neesi kļūdījies. Kaut kur šim etapam pa vidu notiek pusdienas, bet lielākai daļai par tām ir vienalga. Ak, protams, vēl ir citu komandu izprašņāšana par to kā viņi uzrakstīja? Pēc kādām 3-4 stundām komandu līderiem sāka izdot rezultātus. Vārdu sakot, mūsu pirmās dienas rezultāti bija diezgan labi – visi savāca vairāk par 240 punktiem no 400. Varētu likties, ka ar to viss interesantajam vajadzētu beigties, bet tas tā nebija. Visi zina savus rezultātus, bet gribas uzzināt arī pārējo. Tāpēc pēc to izsniegšana, sākas globāla rezultātu noskaidrošana. Parasti, katrs dalībnieks, protams, ka pajautās citas komandas rezultātus, un, ja paveiksies, viņam pat atbildēs (bet tikai apmaiņā pret saviem rezultātiem), bet neskatoties uz to, daži izkar savējos dažādos forumos. Bet ir arī otrs krievu līderis – A. Lopatins, kurš staigāja ar Eee PC pierakstīja atbildes, un vēlāk ievietoja tās internētā. Tā arī drīzumā kļuva zināma tabula, pēc kuras kaut vai aptuveni var izskaitļot savas izredzes. Bet vakarā organizatori izlēma iedot dalībniekiem iespēju aizmirst par uztraukumu, un izveidoja diskotēku, uz kuru aizgāja, tiesa, ne tuvu visi. Diena tomēr bija nomocoša.

11.08.2009. – IOI – 4.diena.

Šī diena bija pilnībā ziedota atpūtai. Un derētu pateikt paldies organizatoriem, atpūtai, kura paredzēja otrās sacensību dienas vajadzību. Par laimi 2008. gada situācija neatkārtojās, kad organizatori starp divām sacensību dienām sarīkoja braucienu uz pludmali, un otrajā dienā piedalījās diezgan nodeguši cilvēki. Šeit pat bija 2 ekskursijas uz pilnīgi drošām vietām. Sakarā ar to visus sadalīja 2 grupās, labākai produktivitātei. Pēc alfabēta. Burts „L” nokļuva otrajā, tāpēc no sākuma mēs aizbraucām uz kartingu. Bet pirms tam mums vajadzēja pārdzīvot rindu. Gar mums gāja garām visi, kam nebija slinkums, tāpēc diezgan drīz, mēs kopā ar lietuviešiem izveidojām „dzīvo ķēdi”, un tas deva rezultātu. Trase atradās svaigā gaisā, un nekādas sacensības netika noorganizētas. Vienkārši 3-4 apļi. Nobraucām, satikām tur līderus, un devāmies uz blakus esošo ēku. Tur – ātra biljarda partija, un vēlāk – boulings. Vārdu sakot, pilns standarta sakopojums. Izspēlēt līdz galam mums neļāva, jo mūs iedzina atpakaļ autobusā (it kā braucām prom), kurā mēs vienkārši tāpat nosēdējām pusstundu. Lai paliek! Abu grupu saplūšana pusdienās, un atkal izpriecu apmaiņa. Tagad pienākusi kārta – akvaparkam. Spriežot pēc visa, tas atradās Plovdives pierobežā, un izrādījās cienīga lieluma. Laiks bija ļoti labs priekš akvaparka. Lai arī es neesmu lielais ūdensprieku cienītājs, akvaparks izrādījās diezgan labs. 2 baseini un daudz cauruļu. Ak jā, un vēl viena ļoti liela puscaurule, augstumā ap15 metriem, uz kuras mani pat pierunāja vienreiz nobraukt. Diezgan jautri – tā likās visiem, izņemot tiem, kam aplis izlidoja, un kontakts ar atrakciju nevis aplis, bet kas cits. Bet ir jāatzīst, ka 3 akvaparkam atvēlētās stundas bija daudziem par daudz. Man pietika ar 2 stundām, lai saprastu, ka es jau šeit esmu pabijis visur, kur gribējās. Tā arī daudziem pēdējo stundu nebija ko darīt. Dažu valstu līderi taisīja apļus apkārt baseinam, bet mēs filmējām Verzas braucienu no tās pašas puscaurules. Viss beidzās ar to, ka es aizgāju meklēt interesantāku filmēšanas vietu. Un atradu! Un kad līdz turienei aizgāju, notika 2 lietas: es sapratu, ka stāvu purvā, un, ka uz mani, lido puslitrs ūdens no tās pašas atrakcijas. No otrā es spēju izvairīties, bet pēc pirmā nācās žūt, tā kā es jau biju pārģērbies. Vismaz kaut kāda izklaide. Pēc akvaparka, mūs aizveda uz viesnīcu, kur notika vakariņas. Pēc vakariņām visi devās gulēt – rīt otrā diena.

( nobeigums seko)